skola.gif


23:12 28.09.2016

Džoks Stērdžess. Bez mulsuma

Autors: alex123

Attēls 1

Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma

Anotācija:

Palasīju polemiku par tematu un notikumu kaimiņvalstī, ietrāpijās pa rokai raksts, kuru iztulkoju.Domāju būs noderīgs... kādam ;-)


Lekcija:

''Džoks Stērdžess. Bez mulsuma.''


Pēc apsūdzībām par atklātu bērnu un pusaudžu pornogrāfijas demonstrēšanu Maskavā slēgta slavenā amerikāņu fotogrāfa Džoka Stērdžesa izstāde. Tik tālu viss tā kā skaidrs. Lasot par šo tematu un skatot viņa darbus manās rokās nonāca mākslas zinātnieces, Krievijas zinātņu akadēmijas, mākslas teorijas un vēstures Institūta, vecākās zinātniskās līdzstrādnieces Irinas Čmirjovas raksts, kurā viņa skaidro kapēc Džoka Stērdžesa fotogrāfijas ir māksla , nevis pornogrāfija.
Ar fotogrāfiju ir nedaudz savādāk, kā ar citiem tēlotājas mākslas veidiem. Cilvēkiem, kuri uzauguši klasiskās mākslas iespaidā, ir skaidrs ,kapēc Sengrieķu vai Senās Romas laika atkailināta skulptūra ir māksla. Tieši tāpat mēs saprotam, ka saritinājies Mikeladželo puisēns Ermitāžā ir māksla un nevis pedofīlija.
Diezgan bieži , kad runa ir par mākslu, autoritātes vai kultūras pieredze mūs atbrīvo no pienākuma domāt par to, ko mēs redzam. Savukārt mākslinieks, pat ja viņš ir tēlnieks (pat ja...tādēļ, ka skulptūra , atšķirībā no ,teiksim, grafikas, ir ļoti uzskatāma, piemēram, “Dāvidu” mēs varam aplūkot no visām pusēm un redzēt visus muskuļus), diezgan bieži saskaras ar šiem jautājumiem. Tam pašam ''Dāvidam'' lipināja klāt vīģes lapas, gluži kā daudziem citiem darbiem. Mikelandželo ''Pastarā tiesa'' Siksta kapellā: daudziem tēliem , viņa māceklis Daniele da Volterra, kurš šīs nodarbes iespaidā pat tika pie iesaukas ''biksīšu uzvilcējs'', piezīmēja drapērijas, kaut arī Bībelē nekas nav teikts par apģērbiem cilvēkiem kuri augšāmcēlas.
Kad mākslinieks kaut ko plāno attēlot, viņam ir iespēja vispārināt, tas ir , radīt skatītājam iespaidu, ka tas, ko viņs redz nav pats attēls, bet gan tā vispārinājums,sublimācija. Līdz ar to runa nav vis par ķermeni ,kā tādu, bet gan tēlu. Kad parādijās fotogrāfija, parādijās arī aktu tēma. Fotogrāfijai ir tikai 180 gadu, bet jau 1840-to gadu sākumā akti tika uzņemti diezgan plaši: tādēļ, ka skatītāji to vēlējās. Un vēlējās aplūkot ne tikai tēlu vai tēlaini, bet arī fizisku būtni. Jau no paša sākuma bija meistari, kuri spēja skatīja interesi piesaistīt radītajam tēlam, nevis tikai fiziskam kailumam, bet bija arī tādi, kuri fotografēja to , ko vēlējās redzēt pūlis. Un vainot šeit fotogrāfiju būtu tas pats, kas teikt, ka rakstniecība ir vainīga vulgāru tekstu radīšanā.
Fotografēšana- tā ir tikai tehnika. Daļa no cilvēkiem , kuri pārvalda šo tehniku, ir mākslinieki, bet daļa -nav. Diemžēl izpratne par to, ka fotogrāfijā var būt arī daudz mākslas, nav augusi, saistīts tas ar cilvēku zemo kultūras līmeni. Cilvēki neko nezin par mākslas vēsturi un neko nesaprot fotogrāfijas vēsturē.
Fotogrāfija- tas ir teātris, un cilvēks , kurš to uzņem, ir režisors. Viņš var būt laimīgs, un var būt nelaimīgs. Laimīgam režisoram realitāte palīdz. Un tad viņa darbs kļūst par mākslu.
Stērdžess- ir ļoti laimīgs mākslinieks fotogrāfijā. Cilvēki viņam uzticas. Nevar piespiest modeli notēlot to, ka viņa ir lepna par sevi. Nevar modelim piespiest notēlot to, ka viņš dzīvo harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli. Vēl vairāk, šim cilvēkam ir jāuzticas fotogrāfam, lai runātu par tik smalkām lietām. Par to, ka ir iespējams būt pašam. Jāņem vērā, ka nūdistu sabiedrība , sabiedrība ar kuru strādā Stērdžess, ir slēgta un atklāta vienlaikus. Tā ir cilvēku kopa kura ļoti sargā savu harmoniju. Tādēļ, ka saprot, cik tā ir trausla saskarsmē ar pretēju uzskatu sabiedrību. Stērdžess nekad neko nav provocējis. Par viņu ir uzņemtas filmas, kurās redzams kā viņš strādā. Tas stipri atšķiras no tā kā strādā reklāmas fotogrāfs, vai mūsdienu multimākslinieki, kuri dzīvo provokācijās.
Stērdžess vispirmām kārtām ir tā saucamās fine art photo meistars, šeit svarīgas ir darba visas sastāvdaļas: mākslinieka vēstijums, sižets,harmonija, kompozīcija, attēla augsta mākslinieciska vērtība. Bez šaubām, tā ir īsta māksla. Viņš runā par to sabiedrības daļu, kura vienlaicīgi pievelk daudzus, un tai pat laikā nav aizsniedzama, jo katrs mēs dzīvojam ar saviem stereotipiem. Diezgan bieži cilvēki izturas agresīvi pret tiem, kuri vēlas būt paši, pat, tad, ja tas mums netraucē dzīvot tā, kā mēs to vēlamies.
Stērdžesa attēlos viss ir pārdomāts līdz sīkumam, un tik un tā, tie izskatās dabiski savā kompozīcijā. Viņš rada trauslus, neaizsargātus tēlus. Un tie, kuri šeit saskata, seksuālu aicinājumu, diemžēl, piepilda viņa darbus ar savu pieredzi un savu redzējumu. Mākslas darbs ir ļoti atkarīgs no tā vērotāja. Reizēm ir jāpaiet gadiem lai mākslas darbs atbrīvotos no stereotipiem. Un tad tas iegūs pavisam citu , atšķirīgu no agrāk piekārtajām birkām, nozīmi.

I. Čmirjova

Lūk ko par notikušo saka pats autors:

'' Ir grūti kļūt slavenam nodarbojoties ar mākslas fotogrāfiju. Tagad esmu slavens, bet man ir atņemta iespēja jebkad uzzināt, vai tas ir pateicoties manu darbu mākslinieciskajām vērtībām, vai skandālu dēļ. Man ir sajūta ka esmu apzagts, un man nekad nebūs iespējams atgūt nozagto. Daži kritiķi uzskata, ka es mēģinu gūt labumu no esošās situācijas, bet viņi aizmirst piebilst, ka ne jau es esmu vainīgs pie notikušā.''





PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM:

Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 2
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 3
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 4
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 5
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 6
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 7
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 8
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 9
Džoks Stērdžess. Bez mulsuma
Attēls 10
Komentāri:

VValdis | 11:43 29.09.2016 | Atbildēt uz komentāru |

kRIEVIJU AR PRĀTU NESAPRAST. Tur vajag dadudz vodkas uz izkauties.

san_St | 22:20 29.09.2016 | Atbildēt uz komentāru |

Jaaa, tā jau saka ka tie "īstie" mākslinieki visi ir ar putniem:D...nu jaa, jaa, varbūt kāds teiks ka tā ir "māksla"...kuram katram tak neienāktu prātā bildēt plikus nenobriedušus skuķus un karināt izstādēs pie sienas, bet es domāju ka pie mums LV arī tādam māksliniekam ātri piegriestu skābekli. Pats Joks sūkstījies ka redz visur Eiropā šī izstāde ir bijusi un no problemo, bet viņš aizmirsa tādu sīkumu ka tā ir Krievija, tur Eiropu nekad nesapratīs;)

Paldies par kritiku

Lunis | 00:42 30.09.2016 | Atbildēt uz komentāru |

Šitas ne tik raškai raksturīgi, arī vairumam atpalikušo bijušo padomju republiku. Latvija šai ziņā bieži nav izņēmums. Latvija nereti pārspēj pat rašku līdzīgas mežoņu zemes "Uzspēlētā tikumībā" . Par cik profesionāli strādāju ar modeļiem jau 30+ gadus, kopš 1980. gadu vidus esmu diplomēts profesionāls fotogrāfs, diezgan daudz esmu strādājis arī ar modeļiem no 0-18 gadiem kas tolaik bija visai ierasts sadzīves pakalpojumu pat padomju kičfoto stils. Tolaik bieži nāca jaunas ģimenes, jaunās māmiņas bildēt savus zīdaiņus arī vairs ne tik mazus kailus ar lācīšiem uz sedziņām, vasarā pa pliko lēkājot pie upes vai jūrmalā tipiska katram padomju „Laimīgā bērnība” katram padomju vecākam nepieciešamā bērna "Padomju lubenes" stila bilde. Strādājot profesionāli esmu pēc māmiņu vecmāmiņu vēlmēm padomju laikos kā komerc pasūtījumus sabildējis plikiem dibeniem, pincīšiem vai pusi sava miesta zīdaiņu. Ja mūsdienās šie bijušie zīdaiņi sadomātu ko līdzīgu sagribēt ar saviem bērniem, sēdētu mēs visi: D Kopš fotogrāfijas izgudrošanas 19gs vidū arī vēl manos 1980 – 90 tas nebija nekas sevišķs ikdienišķs pasūtījums vai katra bērnības albumā. Runa nav ne par kādu mākslu tīri „Sadzīves pakalpojumu” bildēm salonā vai mājas. Beidzās tas viss ~1990 vidū ar visai jocīgu pēc manas pārliecības specifisku noviržu cilvēku aktivitātēm Latvijas masu mēdijos un presē. Kopš 1990 vidus neviens saprātīgs arī profesionāls mākslinieks ne ekstrēmu izjūtu ķērājs vairs kailus bērnus arī modeļus jaunākus par 18 neriskēs bildēt. Pat vecākiem to neietiktu darīt, tas bīstams no Latvijas „Specifisku noviržu” cilvēku izlobētas likumdošanas viedokļa. Ja jūsu mājas albumā kaukt kā "Nejauši" atradīs jūsu bērnības vienalga 1920-90 taisītu bildi ar pliku pakaļu „uz sedziņas ar lācīti” var nākties nopietni skaidroties policijā, ka neesat bērnu pornogrāfijas cienītājs jūsu vecāki ar tādi nav bijuši, tas nav joks tie pilnīgi reāli: D: D Mūsdienu sabiedrības specifiskā dubultā morāle, nepilnīgas likumdošanas sekas. Normālam adekvātam cilvēkam skatoties uz bērniem jebkādā veidā, nerodas nekādas kreisās izjūtas vai fantāzijas, cilvēki, kuri visur saskata „Bērnu pornogrāfijas” pazīmes pēc manas profesionālās pieredzes un novērojumiem paši ir šīs tēmas „Patiesie cienītāji”

ekoists | 07:31 30.09.2016 | Atbildēt uz komentāru |

Paldies.Labs raksts

ak34 | 16:18 04.10.2016 | Atbildēt uz komentāru |

Šajā gadījumā jāpeiņem, ka Rietumu un Krievijas likumdošana un sabiedrība šādas bildes ir padarījusi par aizliegtām. Nav starpības - māksla vai nē. Daļa mūsu foto "lielmeistariem" tagad dabūtu pasēdēt par to ko varēja darīt 30-40 gadus iepriekš. Turklāt pasēdēšanas iespēja varētu būt ne tikai teorētiska, bet arī praktiska: ik pa laikam parādās ziņas par slavenībām no '70-'80 gadiem, kas tiek izmeklēti par pedofīliju, jo tajā laikā maz kuram likās, ka sekss ar tikko pacmit gadus sasniegušām meičām, kuras pašas rāpjas gultā ir kaut kas nosodāms.Piemēram, par šo lapu www.gunarsbinde.com... cienījamais mākslinieks riskē pasēdēt ASV cietumā, ja uzradīsies kāds aktīvists



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Reklāma

fotonoma.lv

Saīsnes:

meklēt:

kategorija

Šobrīd online (2):