Caur tevi izejot
...kā zibens caur koku iziet... kā lietus caur slāpstošo zemi iziet un paliek...
Caur tevi iziešu, kā zibens iet caur koku
Un tavā sirdī sabruks neticības žogi,
Bet manā rokā roze brīnišķīga
Vēl ilgi smaržos skumja, vientulīga.
Caur tevi iziešu, kā upe slīd starp krastiem,
Kā klejotāja iet starp draugiem neatrastiem.
Bet sirdī ilgi kāda smalka stīga skanēs:
Tā mīlestība būs, kas tev no manis.
Caur tevi iziešu, kā izkapts iet caur zāli,
To rītā nopļaujot, bet dienā guldot vālā.
Un tava sirds vien notrīsēs tai brīdī,
Kad asmens, zālei pieskaroties, slīdēs.
Caur tevi izejot, es nekad nezudīšu,
Pat tad, kad rīta miglā klusi izgaisīšu.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous@84.237.173.38 | 23:41 07.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
caur tevi izejot-caureja
anonims_@91.135.22.77 | 12:00 08.02.2010 |
+++
Burve7@84.15.15.12 | 01:15 08.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Smīnu...
Voldemorts@78.84.159.72 | 17:28 08.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Jā, šejienes pacienti neizceļās/ neatšķirās ar vecāku ieaudzinātu/dzīvē apgūtu takta izjūtu. Kā šodien atceros: "Ja cilvēks (sevišķi sieviete) darbojas, un tu nevari/nejēdz palīdzēt - vismaz netraucē".
Par leksiku vispār neizteikšos - kokteilis no centrāltirgus pārdevēju plus zilīšu repertuāra.
Acīmredzot - ši kaite ir lipīga. Administratori, c eru, nav pazuduši. To sērgu nevajadzētu laist plašumā!
anonims_@91.135.22.77 | 14:37 05.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
nu un?